Publicējam Ceļu policijas darba organizēšanas instrukciju, kas varētu noderēt jebkuram autovadītājam. Uz ceļa ir svarīgs ne tikai pats pārkāpuma fakts, bet arī veids kā šis fakts tiek konstatēts, citiem vārdiem - procesuālo normu ievērošana Ceļu policijas darbā. Atcerieties, ka Administratīvajā procesā jebkuras šaubas pārkāpuma pierādīšanas gaitā, nāk par labu indivīdam nevis amatpersonai. Un vēl - amatpersonai jāpierāda, ka Jūs esat vainīgs, nevis Jums jāpierāda, ka neesat vainīgs.

Tā, piemēram, jebkurš ātruma mērījums ar rokas radaru ir apstrīdams tiesā, jo pat tad, ja radars fiksē mērījuma laiku, nav iespējams pierādīt saikni starp radara mērījumu un Jūsu auto, ja vien tas nav videoradars vai fotoradars, kur visa informācija tiek saglabāta ierakstā. Vēl viens būtisks aspekts: Ceļu policijas darbiniekiem pildot dienesta pienākumus jāievēro likumdošanas prasības, tajā skaitā arī Ceļu satiksmes noteikumi.

Tātad, ja ir šaubas par CP darbinieku rīcību konkrētajā situācijā, droši palūdziet paskaidrojuma veidlapu, kurā detalizēti aprakstiet situāciju un nepiemirstiet atzīmēt administratīvā pārkāpuma protokolā to, ka esat sastādījis paskaidrojumu, norādot lapu skaitu. Tas nepieciešams, lai Jūsu paskaidrojumu neviens nevarētu izmest un vēlāk teikt, ka tāds nav bijis.

Ja lieta nonāks līdz tiesai, tas būs ļoti svarīgs fakts, ka jau pašā procesa sākumā, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī, esat minējis konkrētus faktus. Ja sāksit apstrīdēt pārkāpumu tikai vēlākajā procesa gaitā, var nākties uzklausīt pretējās puses argumentus, ka esat šo visu vēlāk kopā ar savu advokātu izdomājis.

Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcija.


I Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka ceļu policijas darba organizēšanas un ceļu policijas darbiniekiem noteikto tiesību izmantošanas kārtību.

2. Ceļu policija ir Valsts policijas kārtības policijas sastāvdaļa, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt kārtību uz ceļiem un panākt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo personu skaita samazināšanos.

3. Ceļu policija tai noteiktos uzdevumus veic sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, to uzņēmumiem un aģentūrām, kā arī komercsabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām.

4. Ceļu policiju veido Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvalde un pilsētu un rajonu policijas pārvalžu kārtības policijas ceļu policijas struktūrvienības.

5. Ceļu policijas pārvaldes un citu ceļu policijas struktūrvienību darbinieku sadarbības kārtību un kompetenci nosaka Ceļu policijas pārvaldes un pilsētu un rajonu policijas pārvalžu reglamenti.

6. Ceļu policijas struktūrvienības darbu organizē saskaņā ar policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieka apstiprinātu darba plānu.

7. Ceļu policijas darbinieku amata pienākumus nosaka policijas pārvalžu priekšnieki dienesta vietās, apstiprinot amata aprakstus.

8. Pildot dienesta pienākumus, ceļu policijas darbinieki izmanto veidlapas, kuru paraugus apstiprina Valsts policijas priekšnieks, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikta cita kārtība.

9. Šajā instrukcijā noteiktā tiesību izmantošanas kārtība ir jāievēro arī citiem Valsts policijas darbiniekiem.


II Ceļu policijas darbinieka pienākumi

10. Ceļu policijas darbiniekam ir šādi pienākumi :

10.1. veikt ceļu satiksmes uzraudzību, ar klātbūtni uz ceļa novērst likumpārkāpumus, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, piemērot administratīvos sodus un, pildot dienesta pienākumus, ievērot policijas darbinieka ētikas normas;

10.2. nodrošināt sabiedrisko kārtību, atklāt noziedzīgus nodarījumus, aizturēt un nogādāt policijas iestādē meklēšanā izsludinātās personas un transportlīdzekļus;

10.3. veikt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās, kuras ir piekritīgas ceļu policijas darbiniekiem, kontrolēt ceļu policijas darbinieku piemēroto administratīvo sodu un tiesas piespriesto sodu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpildi;

10.4. izdarīt ceļu satiksmes negadījumu vietu apskati un sastādīt apskates protokolus, veikt transportlīdzekļu vadītāju meklēšanu, kuri atstājuši ceļu satiksmes negadījuma vietu noteiktā kārtībā neziņojot par negadījumu policijai;

10.5. sniegt pirmo palīdzību personām, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos;

10.6. informēt plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību par ārkārtējiem notikumiem ceļu satiksmē;

10.7. nodrošināt transportlīdzekļu (kolonnu) pavadīšanu, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos pavadīt personas, lielgabarīta un smagsvara kravas;

10.8. kontrolēt autopārvadājumu veikšanas noteikumu ievērošanu;

10.9. kontrolēt operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu ievērošanu;

10.10. kontrolēt ceļu satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu stāvokli, par atklātajiem bojājumiem informēt ceļa īpašnieku vai ceļa pārvaldītāju;

10.11. uz laiku ierobežot vai aizliegt, kā arī īslaicīgi regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību;

10.12. aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu uz ceļiem, ja šī darbība apdraud satiksmes drošību;

10.13. aizliegt transportlīdzekļu lietošanu, kuru tehniskais stāvoklis apdraud satiksmes drošību;

10.14. aizliegt normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personām vadīt transportlīdzekļus, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā uz laiku izņemt transportlīdzekļus;

10.15.nosūtīt normatīvajos aktos noteiktos gadījumos transportlīdzekļu vadītājus uz veselības pirmstermiņa pārbaudēm;

10.16. piedalīties kārtības nodrošināšanā speciālo pasākumu (sporta, masu u.c.) norises laikā;

10.17. piedalīties ceļu satiksmes dalībnieku tiesiskās apziņas veidošanā;

10.18. piedalīties normatīvo aktu ceļu satiksmes jomā pilnveidošanā un izstrādāt priekšlikumus ceļu satiksmes drošības perspektīvajām programmām;

10.19. reģistrēt un uzskaitīt ceļu policijas informācijas sistēmās ceļu satiksmes negadījumus, tajos cietušās personas un transportlīdzekļu vadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku izdarītos Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus;

10.20. sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā;

10.21. organizēt pasākumus pirmskolas vecuma bērnu un skolēnu Ceļu satiksmes noteikumu zināšanu pārbaudei;

10.22. nodrošināt personām tiesības pārsūdzēt ceļu policijas darbinieku rīcību un lēmumus, pieņemot un izskatot sūdzības un iesniegumus.


III Ceļu policijas norīkojumi

1. Ceļu policijas norīkojumu izvietošana un vadīšana

11. Ceļu policijas norīkojums ir vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem ceļu policijas darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus, apstaigājot (apbraukājot) patrulēšanas maršrutu.

12. Patrulēšanas maršruts (postenis) ir ceļa posms (vieta), kurā ceļu policijas norīkojums veic noteiktu uzdevumu.

13. Ceļu policijas darbinieka darba režīmu nosaka policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieka (Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka) apstiprināts struktūrvienības darba grafiks.

14. Grafiku sastāda katram kalendārajam mēnesim atsevišķi. Grafikā norāda darbinieka darba dienas un brīvdienas, darba laika (maiņas) sākumu un beigas. Darba laika (maiņas) ilgums nedrīkst pārsniegt 12 stundas. Apakšvienībām, kuras sastāv no diviem un vairākiem vadiem, darba grafiku sastāda katram vadam atsevišķi.

15. Ceļu policijas darbinieks uz instruktāžu ierodas formas tērpā, līdzi ņemot:

15.1. dienesta apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, dienesta transportlīdzekļa vadīšanas atļauju;

15.2. dienesta vai personīgo (ar policijas pārvaldes priekšnieka atļauju) ieroci un speciālos līdzekļus (roku dzelži, steks, asaru gāzes baloniņš u.c.);

15.3. zizli, svilpi, kabatas lukturi;

15.4. somu (planšeti, mapi) ar dienesta dokumentāciju, tai skaitā Ceļu satiksmes noteikumus, izdruku no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, protokolu un citu dokumentu veidlapas un naudas soda kvīšu grāmatiņu.

16. Ceļu policijas darbinieku instruktāžu veic kārtības policijas priekšnieks, ceļu policijas struktūrvienības priekšnieks (vietnieks), apakšvienības komandieris (vietnieks) vai cita policijas pārvaldes (nodaļas) atbildīgā amatpersona.

17. Instruktāžu veic darba laika (maiņas) sākumā un tās ilgums nedrīkst pārsniegt divdesmit minūtes. Instruktāžas laikā :

17.1. pārliecinās par darbinieku gatavību dienestam (atbilstoši šīs instrukcijas15.punktā noteiktajām prasībām);

17.2. pārbauda darbinieku profesionālās zināšanas (izvēles veidā);

17.3. iepazīstina darbiniekus ar operatīvo informāciju, tai skaitā paziņo meklēšanā izsludinātās personas un transportlīdzekļus;

17.4. nosaka patrulēšanas maršrutu (posteni) un nosaka veicamos uzdevumus;

17.5. izsniedz speciālos un tehniskos līdzekļus (sakaru līdzekļus, alkometrus, radarus, mērlentes, foto un video tehniku, transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas ierīces u.c.), izdarot ierakstu speciālo un tehnisko līdzekļu izdošanas un pieņemšanas žurnālā.

18. Ceļu policijas norīkojumus izvieto, ņemot vērā ceļu policijas darbinieku skaitu, ceļu satiksmes negadījumu analīzi, citu informāciju vai saskaņā ar policijas pārvaldes priekšnieka apstiprinātu speciālā pasākuma plānu.

19. Ceļu policijas darbiniekus var iekļaut patrulēšanas grupās, kuras veido kopā ar citiem Valsts policijas darbiniekiem, pašvaldības policijas darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, autotransporta kontroles iestāžu darbiniekiem u.c..

20. Ceļu policijas norīkojumu dislokāciju (patrulēšanas maršrutu (posteņu) kopums) ieraksta speciālā veidlapā un nodod to policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantam.

21. Policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants veic Ceļu policijas norīkojumu operatīvo vadību un izdara izmaiņas dislokācijā (nosūtīšana uz ceļu satiksmes negadījuma vietu, ārkārtas notikumi u.c.). Sakarus starp dežurantu un ceļu policijas norīkojumu nodrošina, izmantojot rācijas (mobilos tālruņus).

22. Ceļu policijas darbinieks darba rezultātus (atklātos likumpārkāpumus, aizturētos meklēšanā izsludinātos transportlīdzekļus un personas u.c.) katru darbadienu atzīmē darba rezultātu uzskaites žurnālā.

23. Darba laika (maiņas) beigās ceļu policijas darbinieks nodod ceļu policijas struktūrvienības priekšniekam (vietniekam), apakšvienības komandierim (vietniekam) vai to prombūtnes laikā policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantam:

23.1. sastādītos protokolus un ziņojumus par likumpārkāpumiem;

23.2. sastādītos ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokolus un citus ar negadījumu saistītos dokumentus;

23.3. sastādītos ziņojumus par speclīdzekļu vai ieroču pielietošanu un citām veiktajām darbībām;

23.4. speciālos un tehniskos līdzekļus.


2. Ceļu satiksmes uzraudzība un tās veidi

24. Ceļu satiksmes uzraudzība ietver ceļu satiksmes novērošanu, likumpārkāpumu preventīvu novēršanu ar policijas darbinieka klātbūtni uz ceļa, reaģēšanu uz likumpārkāpumiem, to pārtraukšanu un administratīvo sodu piemērošanu.

25. Ceļu satiksmes uzraudzības laikā ceļu policijas darbinieks:

25.1. ievēro Ceļu satiksmes noteikumus un citus normatīvos aktus;

25.2. izmanto tehniskos mērīšanas līdzekļus, kuriem ir veikta pirms ekspluatācijas vai periodiskā verificēšana;

25.3. neizdara darbības, kuras var veicināt likumpārkāpumu izdarīšanu vai apdraud ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

26. Ceļu satiksmes uzraudzību veic atklātā vai slēptā veidā.

27. Uzraudzību atklātā veidā veic:

27.1. apstaigājot patrulēšanas maršrutu (posteni) transporta un gājēju kustības kontrolei īsos, bet intensīvi noslogotos un bīstamos ceļa posmos (ejot pa ceļa nomali, gājēju ietvi (pretēji kustības virzienam) vai sadalošo joslu (ja tās platums ir vismaz 1,5 metri)) tā, lai ceļu policijas darbinieks būtu redzams pēc iespējas lielākam ceļu satiksmes dalībnieku skaitam;

27.2. apbraukājot patrulēšanas maršrutu ar policijas transportlīdzekli, kuram ir valsts standartā noteiktais policijas transportlīdzekļa krāsojums, apzīmējumi un speciālo gaismas un skaņas signālu ierīces.

28. Uzraudzību slēptā veidā veic apbraukājot patrulēšanas maršrutu vai atrodoties postenī ar policijas transportlīdzekli (bez valsts standartā noteiktā policijas transportlīdzekļa krāsojuma, apzīmējumiem un speciālo gaismas un skaņas signālu ierīcēm), kas ir aprīkots ar video – audio iekārtu, transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērierīci un stacionāro rāciju, ievērojot šādu kārtību:

28.1. norīkojumā ir viens vai vairāki ceļu policijas darbinieki formas tērpā;

28.2. uzraudzību veic diennakts gaišajā laikā vai diennakts tumšajā laikā pie iedegta mākslīgā apgaismojuma;

28.3. uzsākot darbu, video – audio iekārtu ieslēdz ieraksta režīmā un videoierakstu neaptur visā patrulēšanas laikā;

28.4. atklātos Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus ieraksta speciālā veidlapā;

28.5. informāciju par atklāto pārkāpumu pa rāciju paziņo ceļu policijas darbiniekam, kurš veic uzraudzību atklātā veidā. Attālums starp ceļu policijas posteņiem nedrīkst pārsniegt 1000 metrus;

28.6. protokolā par administratīvo pārkāpumu izdara ierakstu, norādot ceļu policijas darbinieka uzvārdu, kurš ziņoja par pārkāpumu;

28.7. patrulēšanas videoieraksta kaseti un speciālo veidlapu pēc maiņas beigām nodod glabāšanā struktūrvienības priekšniekam (komandierim);

28.8. patrulēšanas videoieraksta kaseti glabā četrus mēnešus, bet, ja par administratīvo pārkāpumu iesniegta sūdzība – līdz sūdzības izskatīšanas beigām;

28.9. patrulēšanas videoierakstam katru maiņu izmanto jaunu kaseti.

29. Atļauju patruļautomašīnas aprīkošanai un izmantošanai šīs instrukcijas28.punktā noteiktajā kārtībā dod Valsts policijas priekšnieks.

30. Ceļu satiksmes uzraudzības laikā policijas transportlīdzekli novieto, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Vietās, kur aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana – ar iedegtu speciālo (zilo mirgojošo) gaismas signālu. Diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos neapgaismotos ceļa posmos – ar iedegtiem gabarītlukturiem.

31. Ceļu policijas darbiniekam jābūt apģērbtam ceļu policijas vestē ar gaismu atstarojošiem elementiem šādos gadījumos :

31.1. ceļu satiksmes uzraudzības laikā diennakts gaišajā laikā (ja gaisa temperatūra ir zemāka par + 25C), diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos;

31.2. regulējot transportlīdzekļu un gājēju kustību;

31.3. veicot ceļu satiksmes negadījuma vietas apskati.

32. Policijas motociklus (ar valsts standartā noteikto policijas transportlīdzekļa krāsojumu, apzīmējumiem un speciālo gaismas un skaņas signālu ierīcēm) ceļu satiksmes uzraudzībā un citos pasākumos izmanto, ja to atļauj klimatiskie apstākli.

33. Tehniskās mērīšanas ierīces izmanto saskaņā ar rūpnīcas izgatavotāja izdotu lietošanas instrukciju pēc atbilstošas ieskaites nokārtošanas.

34. Ceļu policijas darbiniekam, uzsākot darbu ar tehnisko mērīšanas ierīci, jāpārliecinās, ka:

34.1. nav beidzies tās verificēšanas sertifikāta derīguma termiņš (norādīts uzlīmē uz ierīces);

34.2. mērierīcei un tās kabeļiem nav redzamu mehānisku bojājumu;

34.3. barošanas akumulators nodrošina pietiekošu spriegumu.

3. Ceļu policijas norīkojumu darba kontrole

35. Ceļu policijas norīkojumu darbu kontrolē kārtības policijas priekšnieks, ceļu policijas struktūrvienības priekšnieks (vietnieks), apakšvienības komandieris (vietnieks), Ceļu policijas pārvaldes darbinieki un citas policijas iestāžu atbildīgās amatpersonas.

36. Ceļu policijas norīkojumu darbu kontrolē atklātā vai slēptā veidā.

37.Atklātā veidā pārbauda :

37.1. formas tērpa nēsāšanas noteikumu ievērošanu un ekipējumu (apliecība, zizlis, svilpe, ierocis, sakaru līdzekļi, u.c.);

37.2. ierakstu apjomu un kvalitāti sastādītajos dokumentos (protokolos, ziņojumos, darba rezultātu uzskaites žurnālos u.c.);

37.3. profesionālās zināšanas (normatīvie akti, meklēšanā esošie transportlīdzekļi un personas u.c.);

37.4. instruktāžas laikā saņemto norādījumu izpildi;

37.5. operatīvo stāvokli patrulēšanas maršrutā (postenī);

37.6. dienesta transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un ārējo izskatu.

38.Slēptā veidā pārbauda :

38.1. ceļu satiksmes uzraudzības kārtības ievērošanu;

38.2. transportlīdzekļu apturēšanas kārtības ievērošanu;

38.3. rīcības atbilstību operatīvajam stāvoklim patrulēšanas maršrutā (postenī);

38.4. rīcību atklājot likumpārkāpumus;

38.5. speciālo un tehnisko līdzekļu pielietošanas kārtības ievērošanu;

38.6. prasmi regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību;

38.7. inspektora uzvedību saskarsmē ar ceļu satiksmes dalībniekiem.

39. Lai pārliecinātos, ka ceļu policijas darbinieks dienesta pienākumus veic atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, slēptā veida pārbaudes laikam jābūt vismaz 15 minūtes. Pārbaudi var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus (video, foto un audio aparatūru).

40. Pārbaudi slēptā un atklātā veidā var apvienot, veicot tās secīgi.

41. Par pārbaudes rezultātiem pārbaudītājs izdara ierakstu ceļu policijas darbinieka darba rezultātu uzskaites žurnālā un iesniedz ziņojumu augstākai amatpersonai.

42. Gadījumos, kad pārbaudes laikā ir konstatēti pārkāpumi, ceļu policijas darbinieks par to nekavējoties ziņo savam tiešajam priekšniekam vai tā prombūtnes laikā policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantam un tālāk rīkojas saskaņā ar tā norādījumiem.

43. Gadījumos, kad ceļu policijas darbinieks ir izdarījis likumpārkāpumu, šajā instrukcijā noteikto prasību pārkāpumu, vai pieļāvis speciālo un tehnisko līdzekļu, numurēto protokolu veidlapu, naudas soda kvīšu veidlapu vai sastādīto dokumentu nozaudēšanu, nekavējoties ziņo policijas pārvaldes priekšniekam, kurš pieņem lēmumu par dienesta pārbaudes veikšanu.

4. Ceļu policijas darba uzskaite un vērtēšana

44. Ceļu policijas struktūrvienības darba rezultātus uzskaita, apkopo un analizē kārtības policijas priekšnieks, ceļu policijas struktūrvienības priekšnieks (vietnieks) vai apakšvienības komandieris (vietnieks).

45. Struktūrvienības darba rezultātus ceļu policijas darbiniekiem paziņo sanāksmēs un instruktāžās.

46. Ceļu policijas darbinieka darbu vērtē pēc šādiem pamatkritērijiem:

46.1. aktivitāte ceļu satiksmes uzraudzībā, atklāto likumpārkāpumu un piemēroto sodu racionalitāte (attiecība starp atklātajiem maznozīmīgajiem pārkāpumiem un ceļu satiksmes negadījumus izraisošajiem pārkāpumiem (transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu ietekmē, ceļa nedošana gājējam uz pārejas utml.), kā arī samērīgums starp izdarīto pārkāpumu un piemērotā soda veidu un apmēru);

46.2. noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, meklēšanā izsludināto transportlīdzekļu un personu aizturēšana;

46.3. piedalīšanās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un preventīvajos pasākumos;

46.4. ceļu policijas darbu reglamentējošo normatīvo aktu, disciplīnas un formas tērpa nēsāšanas noteikumu ievērošana;

46.5. sastādīto ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokolu, protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem un pieņemto lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu atbilstība normatīvo aktu prasībām;

46.6. sūdzību skaits par darbinieka rīcību, sastādītajiem protokoliem par administratīvajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem;

46.7. ētikas normu ievērošana un attiecību kultūra saskarsmē ar ceļu satiksmes dalībniekiem;

46.8. dienesta transportlīdzekļu uzturēšana darba kārtībā un prasme pielietot speciālos un tehniskos līdzekļus.


IV Ceļu policijas darbinieku tiesības un to izmantošanas kārtība

1. Transportlīdzekļu apturēšana un pārkāpēju dokumentu pārbaude

47. Ceļu policijas darbiniekiem ir tiesības apturēt transportlīdzekli Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

47.1. ja ir pamats domāt, ka ir izdarīts likumpārkāpums (pārkāpuma izdarīšanas vietā);

47.2. pēc policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma :

47.2.1. lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;

47.2.2. lai aizturētu personas, kas izbēgušas no apcietinājuma (apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās);

47.2.3. lai atklātu personas, kas vada transportlīdzekļus atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

47.3. ja nepieciešams brīdināt transportlīdzekļa vadītāju par ceļu satiksmes bīstamību;

47.4. ārkārtas gadījumos (ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu, izņemot šīs instrukcijas 111.6 apakšpunktā minēto transportlīdzekļu vadītājus):

47.4. l. lai aizbrauktu uz notikuma vietu;

47.4.2. lai nogādātu ārstniecības iestādē personu, kurai steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība;

47.4.3. lai vajātu personas, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus vai aizturētās personas nogādātu policijas iestādē.

48. Aizliegts apturēt transportlīdzekļus, kuriem braukšanas laikā ir ieslēgti speciālie gaismas un skaņas signāli (operatīvos transportlīdzekļus), izņemot gadījumus, kad ir informācija par šo transportlīdzekļu nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīgu nodarījumu veikšanā, ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

49. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas ceļu policijas darbinieks nekavējoties pienāk pie transportlīdzekļa vadītāja, sasveicinās, nosauc savu amatu un uzvārdu, izskaidro transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu un pieprasa attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamos dokumentus. Pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma uzrāda dienesta apliecību.

50. Lai garantētu personisko drošību, tuvojoties apturētajam transportlīdzeklim, ceļu policijas darbiniekam jāievēro šādi nosacījumi:

50.1. pienākt pie apstādinātā transportlīdzekļa ieteicams no aizmugures, no vadītāja puses, vienlaikus apskatot transportlīdzekļa salonu;

50.2. pie transportlīdzekļa jānostājas tā, lai viņu neskartu, atverot transportlīdzekļa durvis;

50.3. gadījumos, kad ceļu policijas norīkojums sastāv no diviem ceļu policijas darbiniekiem, transportlīdzekļa un tā salona apskati izdara atrodoties otra ceļu policijas darbinieka redzeslokā, kuram jāatrodas transportlīdzekļa aizmugurē, no vadītāja pretējā pusē.

51. Ceļu policijas darbiniekam aizliegts :

51.1. pieprasīt apturētā transportlīdzekļa vadītājam izslēgt transportlīdzekļa dzinēju un izkāpt no transportlīdzekļa salona (kabīnes);

51.2. aicināt pārkāpēju iekāpt policijas transportlīdzeklī vai pienākt pie tā;

51.3. iekāpt apturētā transportlīdzekļa salonā (kabīnē).

52. Ceļu policijas darbinieks var veikt šīs instrukcijas 51.punktā minētās darbības šādos gadījumos :

52.1. nogādājot pārkāpēju policijas iestādē šīs instrukcijas 63.punktā minētajos gadījumos;

52.2. izdarot transportlīdzekļa apskati šīs instrukcijas 65.l. un 65.2.apakšpunktā minētajos gadījumos;

52.3. izdarot transportlīdzekļa izņemšanu šīs instrukcijas 67. un 68.punktā minētajos gadījumos;

52.4. atstādinot transportlīdzekļa vadītāju no transportlīdzekļa vadīšanas un nogādājot to ārstniecības iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes veikšanai šīs instrukcijas 87.punktā minētajos gadījumos;

52.5. izdarot ceļu satiksmes negadījuma vietas apskati šīs instrukcijas 94.punktā noteiktajā kārtībā;

53. Šīs instrukcijas 51 .punktā minētās darbības aizliegts veikt pārkāpuma izdarīšanas vietā, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, izrakstītu naudas soda kvīti vai transportlīdzekļa vadītāju pārbaudītu ar portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai pārbaudāmās personas izelpas gaisā (turpmāk tekstā – portatīvo alkometru).

54. Ceļu policijas darbinieks katru apturēto transportlīdzekļa vadītāju vai gājēju, transportlīdzekli un uzrādītos dokumentus pārbauda pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācijas sistēmas "Filtrs", "Meklējamais transports" un "Nederīgo dokumentu reģistrs".

55. Pārbaudi izdara, pieprasot informāciju no policijas pārvaldes (nodaļas) dežuranta vai Informācijas centra dežūrējošā operatora. Par pārbaudi izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu, kurā norāda informācijas sniedzēja amatu un uzvārdu (dežurējošā operatora numuru) un pārbaudes rezultātu.

56. Gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītāja uzrādīto dokumentu pārbaudes laikā, ceļu policijas darbinieks atklāj tiem fiziskus (mehāniskus) bojājumus, izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

57. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības vajāt transportlīdzekļus, gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs, kurš ir izdarījis likumpārkāpumu (izņemot gadījumus, kad izdarītais likumpārkāpums ir maznozīmīgs) vai ir pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nepilda policijas darbinieka prasību apturēt transportlīdzekli un ar savu rīcību rada draudus citu satiksmes dalībnieku drošībai.

58. Vajāšanas laikā policijas transportlīdzeklim ieslēdz speciālo gaismas (mirgojošo zilo) un skaņas signālu.

59. Ceļu policijas darbinieks par vajāšanas uzsākšanu, atrašanās vietu, kustības virzienu un vajātā rīcību pastāvīgi ziņo policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantam.

60. Policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants organizē papildspēkus ceļu slēgšanai un vajātā transportlīdzekļa pārtveršanai.

61. Vajājamā transportlīdzekļa apturēšanai piespiedu kārtā ceļu policijas darbinieks var izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus saskaņā ar likumu "Par policiju" un instrukcijām par to pielietošanu.

2. Nogādāšana policijas iestādē, administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate
un mantu un dokumentu izņemšana

62. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības transportlīdzekļa vadītāju un citas personas nogādāt policijas iestādē, izdarīt administratīvo aizturēšanu, personas un mantu apskati, un mantu un dokumentu izņemšanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

63. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības nogādāt transportlīdzekļa vadītāju un citas personas policijas iestādē šādos gadījumos :

63.1. lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja pārkāpējam nav personu apliecinošu dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt par viņu nepieciešamās ziņas;

63.2. lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja pārkāpējs nepakļaujas policijas darbinieka likumīgajām prasībām;

63.3. ja pārkāpējs alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē nevar patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu sev vai citām personām;

63.4. lai veiktu transportlīdzekļa pārbaudi, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa šasijas numurs, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;

63.5. lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus.

64. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības izdarīt personas fotografēšanu (video filmēšanu) gadījumos, kad tā apzināti pretojas personības noskaidrošanai.

65. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības izdarīt transportlīdzekļa, tā salona (kabīnes) un bagāžas (kravas) apskati šādos gadījumos :

65.1. pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai atklātu un aizturētu personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus vai izbēgušas no apcietinājuma;

65.2. ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarījis likumpārkāpumu (pārkāpumu ceļu satiksmē, ieroču, alkohola, naftas produktu utml. aprites un medību, zvejas utml. pārkāpumu).

66. Ceļu policijas darbiniekam aizliegts patstāvīgi (neesot klāt Valsts ieņēmumu dienesta un citu kompetentu iestāžu darbiniekiem) atvērt noplombētus transportlīdzekļus un kravas.

67. Ceļu policijas darbinieks šīs instrukcijas 63.1. – 63,5. apakšpunktos minētajos gadījumos transportlīdzekli izņem un novieto vietā, kuru nosaka policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants.

68. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības izņemt un novietot transportlīdzekli speciālā maksas auto stāvvietā (nogādāt vēlams ar specializētu auto evakuatoru) šādos gadījumos:

68.1. ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatēta alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

68.2. ja transportlīdzekļa vadītājs nav ieguvis vai viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

68.3. ja nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību (ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi).

69. Ceļu policijas darbinieks šīs instrukcijas 68.1. un 68.2.apakšpunktā minētajos gadījumos transportlīdzekli neizņem, ja ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu (pilnvarojumu) nodod transportlīdzekli glabāšanā citai klātesošai personai.

70. Ceļu policijas darbinieks izņemtos transportlīdzekļus novieto auto stāvvietās, ar kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā policijas pārvaldes priekšnieks ir noslēdzis attiecīgu līgumu.

71. Ceļu policijas darbinieks par transportlīdzekļa izņemšanu un novietošanu speciālajā maksas auto stāvvietā nekavējoties informē policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantu un sastāda paziņojumu transportlīdzekļa reģistrētajam īpašniekam vai lietotājam. Paziņojumu nosūta 24 stundu laikā.

72. Atļauju transportlīdzekļa izņemšanai no speciālās maksas stāvvietas izdod transportlīdzekļa reģistrētajam īpašniekam vai lietotājam, vai to pilnvarotai personai ceļu policijas struktūrvienības priekšnieks (vietnieks) vai tā prombūtnes laikā policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.

73. Ceļu policijas darbinieks par šīs instrukcijas 63.-72.punktos minēto darbību izdarīšanu sastāda attiecīgu (apskates, izņemšanas u.c.) protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.

3. Protokola sastādīšana un administratīvā soda piemērošana

74. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības par izdarīto likumpārkāpumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārkāpuma izdarīšanas vietā vai šīs instrukcijas 63.punktā minētajos gadījumos policijas iestādē, sastādīt protokolu valsts valodā, izrakstīt naudas soda kvīti vai šīs instrukcijas 78.punktā minētajos gadījumos sastādīt ziņojumu par administratīvo pārkāpumu.

75. Ceļu policijas darbiniekam, sastādot protokolu par administratīvo pārkāpumu, ir pienākums personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, izskaidrot tās tiesības un pienākumus, kā arī pieņemot lēmumu par naudas soda uzlikšanu pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniegt lēmuma norakstu un izskaidrot naudas soda samaksas kārtību.

76. Protokolā par administratīvo pārkāpumu (pārkāpuma būtībā) norāda pārkāpuma izdarīšanas laiku un vietu, vadītāja rīcību (pārkāpumu), braukšanas virzienu. Gadījumos, kad izdarīts ar ceļa zīmi (brauktuves apzīmējumu) noteikto prasību pārkāpums, – ceļa zīmes (brauktuves apzīmējuma) numuru un nosaukumu. Gadījumos, kad pārkāpums noteikts izmantojot tehnisko mērierīci, – pārkāpuma konstatēšanā izmantotās mērierīces numuru un mērījumu iespējamo minimālo rezultātu.

77. Protokolu par administratīvo pārkāpumu sastāda, ievērojot vispārīgos dokumentu noformēšanas noteikumus.

78. Ceļu policijas darbinieks sastāda ziņojumu par administratīvo pārkāpumu, kurā norāda transportlīdzekļa un tā vadītāja datus un pārkāpuma būtību, šādos gadījumos :

78.1. par šīs instrukcijas 48.punktā, 111.1.-111.4. un 111.6. apakšpunktā minēto personu izdarītajiem likumpārkāpumiem;

78.2. ja normatīvajos aktos noteiktā kārtībā transportlīdzekļa vadītājam izdarīta alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaude un ārstniecības iestādē sastādīts pārbaudes protokols, bet nav zināms bioloģiskajās vidēs veikto izmeklējumu rezultāts;

79. Piemērojot administratīvo sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, ja alkohola ietekme noteikta ar portatīvo alkometru, ņem vērā mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas sertifikātā noteikto mērierīces pieļaujamo kļūdu ekspluatācijas apstākļos.

4. Transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrole

80. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības kontrolēt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm (turpmāk tekstā – radariem), kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktām prasībām.

81. Transportlīdzekļu braukšanas ātrumu kontrolē ar Ceļu policijas priekšnieka (vietnieka) rakstisku rīkojumu, kurā norādīts braukšanas ātruma kontroles datums, laiks, vieta, ceļu policijas darbinieka uzvārds un radara numurs. Ceļu policijas darbinieks rīkojumā norādīto informāciju ieraksta darba rezultātu uzskaites žurnālā.

82. Aizliegts transportlīdzekļu braukšanas ātrumu kontrolēt ceļa posmos, kuros tuvu viena aiz otras uzstādītas maksimālā braukšanas ātruma ierobežojuma ceļa zīmes, pirms vai pēc apdzīvotas vietas sākuma un apdzīvotas vietas beigu ceļa zīmes, pirms vai pēc braukšanas ātruma pagaidu ierobežojuma ceļa zīmēm ceļa remontdarbu veikšanas vietās.
5. Atstādināšana no transportlīdzekļa vadīšanas un alkohola,
narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes pārbaude

83. Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības transportlīdzekļu vadītājus un personas, kas apmāca vadīt transportlīdzekļus, par kuriem ir pietiekams pamats domāt, ka viņi ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas un izdarīt viņu pārbaudi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

84. Transportlīdzekļu vadītājus, kuri piekrīt alkohola ietekmes pārbaudei uz vietas, pārbauda, izdarot transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisa pārbaudi ar portatīvo alkometru.

85. Transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisa pārbaudē ar portatīvo alkometru, izdara divus mērījumus ar laika intervālu no piecpadsmit līdz divdesmit minūtēm.

86. Gadījumos, kad tikai viens no izelpas gaisa mērījumiem uzrāda lielāku alkohola koncentrāciju nekā atļauts normatīvajos aktos, ir uzskatāms, ka transportlīdzekļa vadītājs nav alkoholisko dzērienu lietošanas ietekmē.

87. Transportlīdzekļu vadītājus, kuri nepiekrīt alkohola ietekmes pārbaudei uz vietas vai nepiekrīt izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem, vai ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vadīšanas un nogādā pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē.

88. Šīs instrukcijas 87.punktā minēto darbību veikšanas laikā transportlīdzekli ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu līdz ārstniecības iestādei vada ceļu policijas darbinieks vai to noslēdz un atstāj transportlīdzekļa apturēšanas vietā.

89. Alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes protokolu pievieno protokolam par administratīvo pārkāpumu.

6. Ceļu satiksmes regulēšana

90. Ceļu policijas darbinieki veic īslaicīgu ceļu satiksmes regulēšanu, ierobežošanu vai slēgšanu normatīvajos aktos noteiktos gadījumos (satiksmes sastrēgumi, ārkārtēji notikumi u.c.) un kārtībā, saskaņojot minētās darbības ar policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantu.

91. Gadījumos, kad ceļu policijas darbinieks patrulēšanas laikā atklāj, ka remontdarbu veikšanas vietas uz ceļiem nav aprīkotas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā vai atklāj ceļu satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu (ceļa zīmes, luksofori u.c.) bojājumus, nekavējoties veic pasākumus, lai novērstu draudus ceļu satiksmes drošībai, informē policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantu un tālāk rīkojas saskaņā ar tā norādījumiem.

92. Policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants saņemto informāciju reģistrē ceļu satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu bojājumu žurnālā un nodod attiecīgā ceļa īpašniekam vai pārvaldītājam.

7. Ceļu satiksmes negadījuma vietas apskate

93. Saņemot informāciju par ceļu satiksmes negadījumu, policijas pārvaldes (nodaļas) dežurants nosūta uz negadījuma vietu tai tuvāk esošo ceļu policijas norīkojumu, kurš nekavējoties ierodas notikuma vietā un novieto policijas transportlīdzekli ar iedegtu speciālo gaismas (mirgojošo zilo) signālu tā, lai maksimāli brīdinātu satiksmes dalībniekus par bīstamību.

94. Gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā cilvēki nav cietuši, ceļu policijas darbinieks:

94.1. izdara notikuma vietas, transportlīdzekļu un pēdu fotografēšanu vai video filmēšanu (ja ir attiecīgs aprīkojums);

94.2. iezīmē transportlīdzekļu un ar negadījumu saistīto priekšmetu un pēdu stāvokli un atbrīvo braucamo daļu;

94.3. veic notikuma vietas un transportlīdzekļu apskati un sastāda notikuma vietas apskates protokolu. Mērījumus notikuma vietā izdara ar verificētu mērierīci. Shēmā transportlīdzekļus un pēdas piesaista stacionāriem objektiem, norādot precīzas ziņas, ar kuru palīdzību var atjaunot transportlīdzekļu izvietojumu;

94.4. šīs instrukcijas 83.punktā minētajos gadījumos, kā arī pēc ceļu satiksmes negadījuma dalībnieku pieprasījuma (aizpildot attiecīgu veidlapu) izdara alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi;

94.5. pieņem no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem un lieciniekiem paskaidrojumus.

95. Gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis negadījuma vietu, par to noteiktā kārtībā neziņojot policijai, ceļu policijas darbinieks aptaujā citus ceļu satiksmes negadījuma dalībniekus vai lieciniekus un noskaidro vadītāja (pasažieru) pazīmes, transportlīdzekļa marku, modeli, krāsu un valsts reģistrācijas numuru, citas pazīmes, transportlīdzekļa kustības virzienu utt. Iegūto informāciju nekavējoties nodod policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantam un tālāk rīkojas saskaņā ar tā norādījumiem.

96. Gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki, ceļu policijas darbinieks :

96.1. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem veic pasākumu kompleksu, lai sniegtu palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām un pēc iespējas ātrāk tās hospitalizētu;

96.2. veic pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto apstākļu saglabāšanu un noskaidrošanu;

96.3. veic transportlīdzekļu satiksmes regulēšanu;

96.4. veic šīs instrukcijas 94.punktā minētās darbības patstāvīgi vai sagaida operatīvo grupu un ziņo grupas vadītājam par notikuma vietā veiktajām darbībām, nodod viņam savākto informāciju, lietiskos pierādījumus un tālāk rīkojas saskaņā ar grupas vadītāja norādījumiem.

8. Transportlīdzekļu (kolonnu) pavadīšana

97. Ceļu policijas darbinieki nodrošina transportlīdzekļu (kolonnu) pavadīšanu (turpmāk tekstā – pavadīšanu) šādos gadījumos :

97.1. aizsargājamo personu braukšanas laikā, saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka norādījumu un Drošības policijas priekšnieka lēmumu par drošības pasākumiem, to apjomu un organizācijas kārtību vai Nacionālo bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku komandiera lēmumu;

97.2. lielgabarīta vai smagsvara transportlīdzekļu braukšanas laikā, saskaņā ar policijas pārvaldes priekšnieka lēmumu;

97.3. transportlīdzekļu braukšanas laikā, kuru patstāvīga kustība apdraud satiksmes drošību, saskaņā ar policijas pārvaldes priekšnieka lēmumu.

98. Šīs instrukcijas 97. l .apakšpunktā minētajos gadījumos ceļu policijas darbinieki pavadīšanu nodrošina saskaņā ar policijas pārvaldes priekšnieka apstiprinātu plānu.

99. Pavadīšanas plānā norāda :

99. l. braukšanas laiku un maršrutu (saskaņā ar vizītes programmu);

99.2. pavadošo transportlīdzekļu skaitu un izvietošanas secību;

99.3. pavadošo transportlīdzekļu marku un valsts reģistrācijas numuru;

99.4. pavadīšanā iesaistīto ceļu policijas darbinieku vārdu, uzvārdu;

99.5. pavadīšanas (eskorta) vienības vecāko; :

99.6. pavadīšanas vienības radiosakaru kanālu;

99.7. pavadošo un pavadāmo transportlīdzekļu stāvēšanas shēmas pie mērķa objektiem;

99.8. citu nepieciešamo informāciju.

100. Pavadīšanas laikā ceļu policijas darbinieki nodrošina transportlīdzekļu (kolonnu) netraucētu un drošu kustību, informē par kolonnas tuvošanos citu transportlīdzekļu vadītājus kustības maršrutā un maršrutam piekļautajās teritorijās, novērš kolonnas apdzīšanu (apsteigšanu) un norāda piebraukšanas ceļu pie mērķa objekta.

101. Transportlīdzekļus (kolonnas) pavada ar vienu vai vairākiem policijas transportlīdzekļiem, kuriem ir valsts standartā noteiktais policijas transportlīdzekļu krāsojums, apzīmējumi un speciālo gaismas un skaņas signālu ierīces.

102. Pavadošo transportlīdzekļu skaitu nosaka, ņemot vērā kolonnas sastāvu, braukšanas maršruta garumu, brauktuves stāvokli un citus apstākļus.

103. Pavadošo transportlīdzekļu ekipāžā ir viens vai vairāki ceļu policijas darbinieki.

104. Transportlīdzekļus pavadīšanas laikā izvieto šādā secībā :

104.1. Trīs minūšu;

104.2. Signāla;

104.3. Vedošais vai Eskorts; 104.4.Pavadāmais vai Kolonna; 104.5.Rezerves;

104.6. Noslēdzošais.

105. Aizsargājamo personu transportlīdzekļu eskortu veido no pieciem un vairāk policijas motocikliem, kurus izvieto šādā secībā :

105.1. trīs vai vairāki (nepāra skaitlis) leņķī simetriski sakārtoti eskorta motocikli pirms pavadāmā automobiļa;

105.2. divi eskorta motocikli pēc pavadāmā automobiļa.

106. Speciālos gaismas un skaņas signālus pavadošajiem transportlīdzekļiem izmanto Ceļu satiksmes noteikumos noteiktā kārtībā.

107. Braukšanas ātrumu pavadīšanas laikā izvēlas ņemot vērā brauktuves stāvokli un tās īpatnības, klimatiskos apstākļus, diennakts laiku un citus apstākļus, bet tas nedrīkst pārsniegt Ceļu satiksmes noteikumos noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu.

108. Gadījumos, kad pavadošie vai pavadāmie transportlīdzekļi iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā, transportlīdzekļi paliek notikuma vietā un to vadītāji rīkojas saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. Ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto pavadošo transportlīdzekli aizstāj ar rezerves transportlīdzekli.

109. Policijas pārvaldes priekšnieks vai cita atbildīgā amatpersona pirms pavadīšanas :

109.1. organizē pavadošo transportlīdzekļu, sakaru līdzekļu un tehniskā aprīkojuma pārbaudi un par pārbaudes rezultātiem sastāda attiecīgu aktu;

109.2. izdara pavadīšanā un satiksmes regulēšanā iesaistīto policijas darbinieku instruktāžu, iepazīstina ar pasākuma plānu, darbinieku uzdevumiem, rīcību ārkārtas apstākļos (uzbrukuma mēģinājums, pavadošo transportlīdzekļu salūšana utml.);

109.3. organizē pavadāmo transportlīdzekļu vadītājiem alkohola ietekmes pārbaudi un instruktāžu par sadarbību ar policijas darbiniekiem.

110. Pavadīšanas (eskorta) vienības vecākā pienākumi :

110.1. noteikt pavadošo transportlīdzekļu vadītājiem konkrētus uzdevumus (par kustības uzsākšanu, transportlīdzekļu braukšanas ātrumu, distanci utt);

110.2. ārkārtas situācijās mainīt braukšanas maršrutu;

110.3. nelabvēlīgos ceļa vai klimatiskajos apstākļos aizstāt eskorta motociklus ar rezerves automobili;

110.4. ziņot par uzdevuma izpildi policijas pārvaldes priekšniekam.

9. Ceļu policijas darbinieku rīcības ierobežojumi

111. Ceļu policijas darbiniekam jāievēro normatīvajos aktos noteiktie rīcības ierobežojumi attiecībā pret šādām personām :

111.1. Latvijas Republikas Saeimas deputātiem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi;

111.2. prokuroriem saskaņā ar Prokuratūras likumu; 111.3.tiesnešiem saskaņā ar likumu "Par tiesu varu";

111.4. valsts drošības iestāžu amatpersonām vai darbiniekiem saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu;

111.5. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu;

111.6. ārvalstu diplomātisko un konsulāro iestāžu amatpersonām saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa "Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem" un 1963.gada 24.aprīļa "Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem".

112. Šīs instrukcijas 111.1.-111.6. apakšpunktos minētās personas aizliegts nogādāt policijas iestādē, administratīvi aizturēt, izdarīt personas apskati, izdarīt transportlīdzekļa salona, bagāžas nodalījuma un mantu apskati un izdarīt mantu un dokumentu izņemšanu. Šajā punktā minētie ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad šīs personas aizturētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā.

113. Ceļu policijas darbinieks nevar piemērot administratīvo sodu :

113.1. Latvijas Republikas Saeimas deputātiem – bez atbilstoša Saeimas lēmuma;

113.2. valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem – bez valsts drošības iestādes vadītāja atzinuma par darbinieka atbildību;

113.3. prokuroriem un tiesnešiem;

113.4. ārvalstu diplomātisko un konsulāro iestāžu amatpersonām.

114. Šīs instrukcijas 111.1.-111.6.apakšpunktos minētajām personām var pieprasīt uzrādīt dienesta apliecību, vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, lai fiksētu dokumentu (dienesta apliecības, vadītāja apliecības un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības) uzrādītāja un tā vadītā transportlīdzekļa datus.

115. Gadījumos, kad ceļu policijas darbiniekam rodas pamatotas aizdomas, ka šīs instrukcijas 111.1.-111.5.apakšpunktos minētās personas vada transportlīdzekli alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi izdara normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

116. Gadījumos, kad ceļu policijas darbiniekam rodas pamatotas aizdomas, ka šīs instrukcijas 111.6.apakšpunktā minētās personas vada transportlīdzekli alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ceļu policijas darbinieks nekavējoties informē policijas pārvaldes (nodaļas) dežurantu un tālāk rīkojas saskaņā ar tā norādījumiem.

117. Par šīs instrukcijas 111.1. un 111.4.apakšpunktā minēto personu izdarītajiem likumpārkāpumiem sastādītos ziņojumus trīs darba dienu laikā nosūta tālākai rīcībai Ceļu policijas pārvaldei.

118. Par šīs instrukcijas 111.2. un 111.3.apakšpunktā minēto personu izdarītajiem likumpārkāpumiem sastādītos ziņojumus trīs darba dienu laikā nosūta tālākai rīcībai attiecīgajai prokuratūras vai tiesu iestādei.

119. Par šīs instrukcijas 111.5.apakšpunktā un 48.punktā minēto personu izdarītajiem likumpārkāpumiem ceļu policijas struktūrvienības priekšnieks (vietnieks) uzsāk lietvedību un piemēro administratīvos sodus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

120. Par šīs instrukcijas 111.6.apakšpunktā minēto personu izdarītajiem likumpārkāpumiem sastādītos ziņojumus trīs darba dienu laikā nosūta tālākai rīcībai Ārlietu ministrijai.


V Ceļu policijas pārvaldei sniedzamās informācijas saraksts

121. Pilsētu un rajonu policijas pārvalžu kārtības policijas priekšnieki nodrošina šādu dokumentu nosūtīšanu Ceļu policijas pārvaldei :

121.1.Ceļu policijas struktūrvienības darba plānu – katru pusgadu;

121.2.Ceļu policijas struktūrvienības darba grafiku – katru mēnesi;

121.3. Atskaiti par ceļu policijas struktūrvienības darbu – katru mēnesi;

121.4. Atskaiti par ceļu policijas darbiniekiem piemērotajiem disciplinārsodiem – katru ceturksni;

121.5.Ceļu policijas norīkojumu dislokāciju – katru dienu.

122. Valsts policijas dežurants paziņo Ceļu policijas pārvaldei šādu informāciju :

122.1. par likumpārkāpumiem, kurus izdarījuši ceļu policijas darbinieki;

122.2. par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti Valsts policijas darbinieki un šīs instrukcijas 111.1. – 1115.6. apakšpunktos minētās personas;

122.3. par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros gājušas bojā divas un vairāk personas vai cietušas četras un vairāk personas.

123. Kārtību, kādā Valsts policijas dežurants paziņo Ceļu policijas pārvaldei šīs instrukcijas 122.punktā norādīto informāciju, nosaka Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks.
VI Ceļu policijas darbā sastādīto dokumentu aprite
un glabāšanas termiņi

124. Ceļu policijas darbinieku sastādītos protokolus un citus dokumentus par administratīvajiem pārkāpumiem no viena darbinieka otram nodod pret parakstu, izdarot ierakstus atbilstošos žurnālos.

125. Ceļu policijas darbā sastādītajiem dokumentiem un reģistrācijas žurnāliem ir šāds glabāšanas termiņš :

125.1. Ceļu policijas struktūrvienības darba plāns – 5 gadi;

125.2. Ceļu policijas struktūrvienības darba grafiks – 1 gads;

125.3. Ceļu policijas norīkojumu dislokācija – 1 gads;

125.4. Atskaite par ceļu policijas struktūrvienības darbu – 5 gadi;

125.5. Ceļu policijas darbinieka darba rezultātu uzskaites žurnāls – 1 gads pēc aizpildīšanas;

125.6. Ceļu satiksmes uzraudzības slēptās formas darba uzskaites protokols – 1 gads;

125.7. Rīkojums par transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli – 1 gads;

125.8. Protokolu veidlapu izdošanas un sastādīto protokolu pieņemšanas žurnāls – 5 gadi pēc aizpildīšanas;

125.9.Protokols par administratīvo pārkāpumu – 1 gads pēc uzliktā administratīvā soda izpildes pabeigšanas;

125.10. Izņemto transportlīdzekļu reģistrācijas žurnāls – 10 gadi pēc aizpildīšanas;

125.11. Transportlīdzekļa izņemšanas protokols – 1 gads pēc transportlīdzekļa atdošanas dienas;

125.12. Ceļu satiksmes negadījumu reģistrācijas žurnāls – 10 gadi pēc aizpildīšanas;

125.13. Ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokols un citi ar to saistītie dokumenti – 10 gadi;

125.14. Ceļu satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu bojājumu reģistrācijas žurnāls – 1 gads pēc aizpildīšanas;

125.15. Speciālo un tehnisko līdzekļu izdošanas un pieņemšanas žurnāls – 1 gads pēc aizpildīšanas.


VII Ceļu policijas darbinieku atbildība

126. Par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu policijas darbiniekiem piemēro administratīvos sodus vispārējā kārtībā.

127. Par ceļu policijas darbiniekiem uzdoto pienākumu nepildīšanu (bezdarbību) vai paviršu pildīšanu ir līdzatbildīgs to tiešais priekšnieks vai komandieris.


Ministrs M.Gulbis